Metinaro, 27 Agostu 2026
Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defesa Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Falur Rate Laek hamutuk ho Ministru Obras Públikas Eng. Samuel Marçal, ohin partisipa iha serimónia Graduasaun bá membru F-FDTL ne’ebé termina ona formasaun kona-bá ekipamentu FORKLIFT M730 CAMEL, nomós serimónia entrega ofisiál FORKLIFT M730 CAMEL, 2 oferese husi Defence Coorporation Program(DCP) bá komandu F-FDTL, iha Forsa Apoiu Jerál, Metinaro.
Iha diskursu Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defesa Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Falur Rate Laek hateten, Ho satisfasaun mak ha’u hasoru ita-bo’ot sira ohin, ne`ebe ita selebra simultaneamente graduasaun grupu operadór foun husi Forsa Apoiu Jerál no entrega ofisiál mákina Steel Camel, ne’ebé disponibiliza bá F-FDTL husi Forsa Defeza Austrália, iha ámbitu Programa Kooperasaun Defeza entre ita-nia Nasaun rua.
Uluk nanain, ha’u hato’o liafuan apresiasaun ida ne’ebé kle’an bá Austrália, ninia Embaixadora no Forsa Defeza Austrália nian, no mós bá formadór no instrutór sira hotu ne’ebé, durante fulan ida liubá, dedika ona tempu, koñesimentu no pasiénsia bá preparasaun militár sira-nian. Agradese bá dedikasaun ida-ne'e maka ohin ita orgullu fó sertifikadu ne'ebé rekoñese husi Kuadru Kualifikasaun Austrália nian bá mane sira ne'ebé iha kapasidade atu opera, ho kompeténsia no seguru, ekipamentu sira ne'ebé esensiál bá dezenvolvimentu ita-nia rain nian.
Ha'u ko'alia bá ita-bo’ot sira la'ós de'it nu'udar Xefe Estadu-Maiór Jenerál, maibé mós nu'udar ema ida ne'ebé, iha foho lolon sira Nasaun ida-ne'e nian, aprende kedas katak forsa loloos povu ida nian la'ós sukat de'it husi kilat ne'ebé sira uza, maibé husi sira-nia abilidade atu serví, proteje no harii. Espíritu ida-ne'e maka lori ita mai iha ne'e, no espíritu ida-ne'e maka hafoun ohin loron, ho mákina sira-ne'e no operadór kualifikadu sira-ne'e.
Timor-Leste, ho ninia pozisaun jeográfika situa entre oseanu rua, la ses husi ameasa sira ne’ebé tempu impoin. Mudansa klimátika, fenómenu sira ne'ebé asosiadu ho El Niño, no inundasaun no rai-halai ne'ebé ita hasoru iha tinan hirak ikus ne'e ho haraik-an fó hanoin mai ita katak ita-nia vokasaun la'o liu defeza militár klásiku. Konstituisaun Repúblika, Lei Defeza Nasionál, no Lei Seguransa Nasionál atribui bá F-FDTL (Forsa Defeza Timor-Leste), aleinde ninia misaun fundamentál atu garante soberania no integridade territoriál, kna’ar ida ne’ebé labele substitui iha Sistema Integradu Seguransa Nasionál nia laran: katak atu kolabora ho autoridade sivíl no Protesaun Sivíl sira iha nesesidade báziku sira atu satisfaz nesesidade populasaun, liu-liu iha tempu kalamidade.
Iha duni kuadru ida-ne'e husi uzu duplu kapasidade militár sira maka kapasidade enjeñaria husi Unidade Apoiu bá Servisu asume relevánsia partikulár. Mákina sira Steel Camel nian ne'ebé entrega ohin, no operadór sira ne'ebé agora kualifikadu, sei reforsa kapasidade enjeñaria horizontál - iha abertura no reabilitasaun estrada sira, iha drainajen bee-dalan, iha preparasaun terrenu—instrumentu esensiál ba resposta lalais ba dezastre naturál, no simultaneamente pilar ida ba kooperasaun sivil-militár ho komunidade sira ne'ebé vulnerável liu.
Vizaun ida-ne’e enkuadra didi’ak iha ámbitu Estratéjia Apoiu Umanitáriu no Emerjénsia nian, ne’ebé foin daudaun aprova husi Governu, ne’ebé estabelese F-FDTL nu’udar parseiru esensiál iha resposta nasionál ba emerjénsia, sempre iha koordenasaun subsidiária ho autoridade munisipál sira no Protesaun Sivíl. Espresa mós iha Kuadru ba Polítika Kooperasaun Internasionál iha Domíniu Defeza nian, ne’ebé orienta ita-nia relasaun ho parseiru sira hanesan Austrália, ba kapasitasaun ne’ebé sustentável no progresivamente autónomu liután, hodi nunka haluha tulun sira ne’ebé fó ona, no kontinua fó.
Bá graduadu sira ohin, ha’u dirije liafuan konfiansá nian, fó onra bá matenek ne’ebé imi simu ona, tau iha servisu povu timoroan nian, no sai, iha imi-nia komunidade, testemunhu bá faktu katak F-FDTL harii hanesan nia defende.
Bá Austrália, Programa Kooperasaun Defeza no parseiru sira hotu ne’ebé reprezenta iha ne’e, ha’u-nia obrigadu wain. Hein katak parseria ne’e buras nafatin, ba benefísiu seguransa, estabilidade no dezenvolvimentu Timor-Leste nian.
Iha fatin hanesan Ministru Obras Públikas, Eng. Samuel Marçal, hateten katak tuir planu Primeiro-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão mak atu mai partisipa iha atividade ne’e. Maibé, tanba Primeiro-Ministru sei halo hela rezumu orsamentu, nia delega hau reprezenta nia, fatin ida ne’e primeira vez maka hau mai no fatin ne’e kapas tebes ho nia infraestrutura no atividade formasaun ne’ebé hala’o iha fatin ne’e.
Nia hateten katak, hau kontente hare kolega sira ne’ebé remata formasaun, tanba Nasaun forte no diak la depende de’it bá infraestrutura hanesan estrada no edifísiu sira, maibé mós depende tebes bá rekursu ema ne’ebé iha kualidade no kapasidade.
Ministru Samuel Marçal mós enkoraja militár sira, liuliu bá sira ne’ebé foin remata formasaun, atu kontinua aprende no dezenvolve koñesimentu, tamba Nasaun presiza kontribuisaun husi ema hotu, no labele sente katak ita hatene ona buat hotu. Maski Timor-Leste hanesan nasaun ki’ik, se rekursu ema iha kapasidade no koñesimentu, ema seluk sei respeita no konta ita.
Nia mós husu militár sira atu kontinua buka koñesimentu foun, aprende husi ema seluk no uza esperiénsia sira ne’ebé iha atu bele dezenvolve Nasaun diak liután bá futuru no prepara patrimóniu diak bá jerasaun tuir mai.
Iha oportunidade ne’e, Ministru Obras Públikas mós hato’o agradeseimentu bá Defence Cooperation Program (DCP) no Governu Austrália, ne’ebé kontinua fó apoiu bá Timor-Leste, liuliu iha tempu difisil, Austrália iha relasaun kooperasaun ne’ebé diak ho Timor-Leste no dala barak sai hanesan “aman” ne’ebé mai uluk hodi ajuda iha tempu difisil.
Ikusmai, hau husu bá membru militár sira atu tau matan no kuidadu ho diak ekipamentu no makina sira ne’ebé uza iha atividade no formasaun, tanba ekipamentu hirak ne’e iha folin aas no presiza manutensaun no utilizasaun ho responsabilidade.
Entretantu formasaun bá membru F-FDTL ne’e oferese husi licensing.tl tamba iha koperasaun diak entre komandu F-FDTL, DCP no licensing.tl.
Media F-FDTL
Sargento Carceres
