NOTISIA

Serimónia Inagurasaun Instalasaun Akademia Militár Konjunta Iha Aileu

Aileu, 02 Fevereiru 2026

 

Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL–Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Domingos Raúl “Falur Rate Laek”, Partisipa iha serimónia inagurasaun instalasaun foun Akademia Militár Konjunta (AMC), no lansamentu ofisiál bá Website Institutu Universitáriu Defeza Nasionál (IUDN), iha Área Hundolte, Suku Liu Rai, Postu Administrativu Aileu Vila Munisípiu Aileu.

 

Serimónia inagurasaun ne’e hala’o iha ámbitu komemorasaun dala-25 Transformasaun Forsa Armada Libertasaun Nasionál Timor-Leste bá FALINTIL–Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), ne’ebé selebra iha loron 2 Fevereiru 2026. Momentu ida ne’e konsidera hanesan marku importante iha prosesu konsolidasaun soberania, integridade teritoriál no fortalese defeza nasional Estadu-Nasaun Timor-Leste.

 

Serimónia ne’e organiza husi Ministériu Defeza (MD) Institutu Defeza Nasionál (IDN) no Komandu FALINTIL–Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), hanesan parte husi programa ofisiál komemorasaun Transformasaun FALINTIL bá F-FDTL dala-25. Edifísiu Akademia Militár Konjunta tuir planu Governu Konstitusionál nian no refere bá Planu Estratéjiku 2011–2030, ho objetivu hodi kapasita no moderniza Forsas Armadas no seguransa nasional.

 

Iha diskursu Xefe Estadu Maior Jenerál F-FDTL Tenente Jenerál Domingos Raúl “Falur Rate Laek”, hateten katak, inagurasaun Akademia Militár Konjunta marka kapitlu foun ida iha istória Timor-Leste, liuliu iha área defeza no seguransa. Tuir nia lian, eventu ne’e la’ós de’it serimónia inaugura edifísiu foun, maibé hanesan materilizasaun maturidade instituisionál Forsa Defeza Timor-Leste nian.

 

Nia salienta katak se iha tempu rezisténsia foho-lolon sira sai hanesan base luta bá guerilheiro sira, entaun iha loron ohin, sala-estudu sira iha Akademia Militár Konjunta sei sai hanesan laboratóriu bá formasaun intelektual militár, ne’ebé sei garante soberania no seguransa Nasaun iha futuru. Área Aisirimou, iha Munisípiu Aileu, nu’udar fatin istóriku rezisténsia FALINTIL, torna-se simbolu kontinuidade husi prosesu transformasaun FALINTIL ba F-FDTL.

 

Partisipa iha serimónia ne’e mak hanesan Prezidente Tribunal Rekursu Dr. Afonso Carmona, Ministro Defesa Kontra Almirante Donaciano Costa Gomes, Ph.D, Xefe Estadu Maior Jenerál F-FDTL Tenente Jenerál Falur Rate Laek, Deputadu Parlamentu Nasionál sira, Eis Titular sira, Jenerál Taur Matan Ruak, Tenente Jenerál Reformadu Lere Anan Timor, membru Governu, Korpu Diplomátiku, Provedor dos Direitos Humanos e Justiça (PDHJ) Dr. Vergílio Guterres, autoridade sivíl no militár, Prezidente Autoridade Munisípiu Aileu João Bosco, konvidadu onoráriu sira, no komunidade husi Munisípiu Aileu.

 

Media F-FDTL

Leoneto de Jesus

Serimónia Isár Bandeira Nasionál Semana Dahuluk Fulan Maiu

Kuartel Jenerál, 05 Maiu 2025

 

Instituisaun FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste hamutuk ho Ministériu Defeza realiza serimónia Isár Bandeira Nasionál semana dahuluk fulan maiu, iha Kuartel Jenerál, Fatuhada, Dili.

Iha Serimónia ne'e Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-FDTL Tenente Jenerál Falur Rate Laek, hanesan inspetór serimónia husu bá Kuartel Jenerál ho Ministériu Defeza nafatin kooperasaun servisu hamutuk.

"Primeira semana ita halo parada hasa'e bandeira hodi reforsa ita nia sentimentu patriotismu no nasionalismu, liuliu ita nia aten-brani (bravura) atu servi bá Instituisaun no ita nia rai, ita nia povu ho sentidu responsabilidade no preokupasaun no hala'o kna'ar sira nu'udar ema profisionál no ema treinadu, nafatin uza meius sira neʼebé iha no kuidadu ho uniforme no ekipamentu individuál sira bali didi'ak, bainhira ita uza karik, iha tempu no momentu ofortunu sira, ne'e para ita hatudu imagen ne'ebé di'ak bá iha forsa sira".

Inspetór mós subliña tan, kontinua alerta bá militár sira hotu importante liu, mantein ita nia esperitu prontidaun nasionál, nafatin hatudu disipliña, no bá komandante hotu-hotu iha eskalaun hotu tenki implementa dirativa sira suplementar ona ne'ebé iha unidade no Komponente tenki funsiona kadeia komando ho diak.

 

Média F-FDTL

Serimónia Solene Bá Akontesimentu Saudozu Prezidente Nicolau Dos Reis Lobato Iha Binani Turiskai

Binani, 16 Agostu 2025 

Serimónia komemorasaun loron FALINTIL bá dala 50 ne'ebé monu iha 20 de Agostu, ho nune'e komandu F-FDTL iha hanoin hodi hala'o serimónia solene iha fatin ne'e hodi hanoin hikas akontesimentu iha loron 31 Dezembru tinan 1978, Saudozu Prezidenti Nicolao dos Reis Lobato ho nia emar sira mate iha fatin ida ne’e, iha Binani, Suku Mindelo, Postu Administrativu Turiscai, Munisípiu Manufahi.

Partisipa iha serimónia ne'e mai husi Sua Exelénsia Prezidenti Repúblika, DR. José Ramos Horta, Vise Ministro Asunto Parlamentares Sr. Aderito Hugo, Xefe Estado Maior Jenerál F-FDTL, Tenente Jeneral Domingos Raúl Falur Rate Laek' Vise CEMGFA, Major Jeneral Calisto Santos 'COLIATI", CEM, Brigadeiro Jenerál José da Costa Soares "Trix", Tanente Jenerál Reformadu Lere Anan Timur, Reprezentante Ministériu Planeamentu Investimentu Estratejiku, Prezidente Autoridade Munisípiu Manufahi, Komandante PNTL Munisipiu, Prezidenti Kombatentes Libertasaun Nasionál Manufahi, Lideransa Komunitáriu no komunidade inklui estudante sira.

 

Ekipa Media F-FDTL

2oSargento Carceres

Domingos Sarmento

Serimónia Transformasaun FALINTIL Bá F-FDTL Dala-25 Iha Munisípiu Aileu

Kampo Sabraka Laran, 02 Fevereiru 2026

 

Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Domingos Raúl "Falur Rate Laek" Hatete, loron ohin marka siknifikante historiku tinan 25 transformasaun Forsas Armadas Libertasaun Nasionál Timor-Leste (FALINTIL) bá Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL)

 

"Hau nia Agradesementu klean bá Koronel José Manuel Afonso no Luis Manuel Bernardino ne’ebé ho sira nia prezensa fó onra bá seremónia ida ne’e tanba sira nia Dedikasaun kompetensia no kapasidade relasiona ho libertasaun Forsa Fundasaun ida ne’ebé ita harii F-FDTL."

 

Xefe Estadu Maior Jenerál F-FDTL ne’e Esplika rekuinesimentu ohin loron sai rekuinesimentu historiku ne’ebé Nasaun tomak nia apoiu ne'e folin bo'ot tebes tanba vizaun estratéjiku politika Militár durante periodu krusial ida ne’ebé komprende lia los fundamental.

 

"Defeza Soberania Timor-Leste nian presiza los korajen ne’ebé hetan husi luta libertasaun nian maibé liu-liu institusionalismu Nasaun no Profissionalismu no modernizasaun bá ita nia Forsas Armadas nia vizaun ne’e klaru no determinadu tanba transforma Gerileiru sira bá Soldadu Profissional atu konverte bá Instituisaun F-FDTL sei transforma kapasidade ida ne’ebé metin hodi garantia Timor-Leste nia mehi atu afirma nia soberania iha territóriu Nasionál."

 

Tinan 25 ne’e periodu ida transformasaun Extraordinariu iha jornada ida ne’e nia laran hodi hari enkuadramentu institusional legislativu sira ne’ebé permite implementasaun estratéjiku ne’ebé define ona.

 

"Ita nia dezenvolvimentu kapasidade operasionál sira ho investimentu rekursu humanu progresaun kareira no formasaun kontinua iha tinan ne’e sei implementa Statutu F-FDTL nian la'os aktus Administrativa nian maibé ho aktu historiku no justisa, ita rekuinese sira ne’ebé luta ba libertasaun TL nian ne’ebé uluk hasoru susar ne’ebé at liu hodi fakar Ran iha ita nia foho lolon sira."

 

Transformasaun Institusional ne’ebé realiza wainhira iha lideransa futuru nian ohin kompleta transformasaun FALINTIL bá F-FDTL tinan 25 ho inagurasaun Akademia Militár konjunta ne’e pasu disizivu ida iha formasaun akademika Militár bá lider sira ne’ebé sei orienta iha futuru.

 

"Ida ne’e mak inisiu konsolidasaun ita nia doutrina Militár ne’ebé sei orienta F-FDTL iha jerasaun sira tuir mai tanba ohin ita kuda fini aban ita sei hetan rezultadu ida ne’ebé preparadu diak iha etika fundamental tanba prinsipiu fundamental ne’ebé define atu leal bá Nasaun leal bá Konstituisaun, leal bá kamarada sira no leal bá valor sira ne’ebé harii Instituisaun F-FDTL ne’e luta hasoru operasaun."

 

Tinan 25 konstrusaun lori Instituisaun FALINTIL-FDTL bá faze kritiku no konsolidasaun Instituisaun Armada nia esperansa no kontinuasaun bá futuru.

 

Media F-FDTL

José da Silva & Domingos Sarmento

Sessaun Solene Enserramentu no Abertura IDN ba tinan 2024/2025 E 2025/2026 nian

Diskursu Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste, Tenente Jenerál Falur Rate Laek
 
SESSÃO SOLENE DE ENCERRAMENTO E ABERTURA DO ANO LETIVO 2024/2025 E 2025/2026 DO IDN
 
Kuartel Jenerál , 20 Marsu 2025.
 
  1. Excelência Ministro da Defesa, Contra-Almirante Donaciano do Rosário Costa Gomes, Professor Doutor;
  2. Excelências Membros do Governo aqui presentes;
  3. Excelência Diretor Interino do Instituto de Defesa Nacional e sua respectiva direção e chefias;
  4. Excelências Oficiais Generais e Oficiais Superiores das F-FDTL e da PNTL;
  5. Excelências dirigentes máximos do Ministério da Defesa e dos Ministérios relevantes das instituições do Estado aqui representadas,
  6. Caros graduados da 3ª Edição do Curso Estado-Maior Conjunto e Integrado (CEMCI) e da 1ª Edição do Curso de Capitão de Porto (CCP);
  7. Caros alunos da 4ª Edição do CEMCI;
  8. Distintos Convidados;
  9. Minhas senhoras e meus senhores.
 
Bom dia!
 
Ohin hanesan loron orgullu no signifikadu boot ba PNTL, F-FDTL no funsionáriu públiku sivil sira hotu ne'ebé frekuenta kursu iha IDN, tanba konklui ona Edisaun ba da-tolu Kursu Estadu Maior Konjuntu no Integradu, nune e mos Edisaun dahuluk ba Kursu Kapitaun Portu. Ha'u nia felisitasaun no parabéns ba ita boot sira hotu. Iha ambiente solene serimónia enseramentu nian ne'e, ita mós halibur hamutuk hodi fó benvindu ba tinan akadémiku foun 2025-2026 Edisaun ba dala-haat Kursu Estadu Maiór Konjuntu no Integradu. Ida-ne'e la'ós de'it marku ida ne'ebé inísiu ba jornada foun aprendizajen, maibé mós tempu atu reflete kona-ba realizasaun sira iha pasadu no estabelese objetivu foun sira.
 
Iha institutu militár no defeza sira iha mundu tomak, Kursu Komandu no Estadu-Maiór reprezenta pontu aas husi kursu sira lideransa no jestaun nian. Iha sentidu ida-ne'e, tema rua ne'e sei orienta ha'u nia observasaun ohin dadeer. Lideransa ne'e arte ida, ho nune'e, bele aprende hanesan arte sira seluk. Ita bele halo análize, lideransa militár la'ós inerente; bazeia ba dezenvolvimentu karakteristika personalidade individuál по komprensaun no aplikasaun prinsipiu no tékniku lideransa ne'ebé sólidu.
 
Arte lideransa militár nian bele aprende, dezenvolve, no pratika ho grau oioin husi ema ne'ebé iha motivasaun loloos ne'ebé iha abilidade mental, fiziku no integridade morál. Dezenvolvimentu arte ida-ne'e maka prosesu ida ne'ebé kontinua.
 
Objetivu ikus husi lideransa militár maka realizasaun susesu husi misaun. Lideransa loloos permite kumpre misaun ho gastu minimu rekursu no tempu ho armonia másimu entre objetivu sira grupu ka unidade nian, nesesidade no objetivu individuál sira. Nune'e, dezenvolvimentu no manutensaun ba organizasaun ida neʼebé efetivu, profisionál, dixiplinadu ho morál aas no espritu mak fundamental ba objetivu ida-ne'e.
 
Iha kontestu F-FDTL nian, partikularmente iha faze prosesu konstrusaun Estadu-Nasaun, tranzisaun lideransa nian iha modernizasaun estrutura Komandu ne'e fundamentál ba konkretizasaun objetivu sira Seguransa no Defeza Timor-Leste nian, proporsiona orientasaun klara ba kondusaun asuntu sira ita-nia Forsa Armada nian.
 
Hanesan ita boot sira hotu hatene, ha'u-nia konseitu lideransa ba F-FDTL mak atu kria Forsas Armadas ne'ebé profisionál, foka ba rekursus umanus, ne'ebé iha kapasidade atu kumpre sira-nia responsabilidade konstitusionál iha ambiente konjuntu no kolaborativu, nune'e mós moderniza ninia estrutura, meius no infraestrutura militares.
 
Enkuantu prinsipiu sira husi ha'u nia konseitu lideransa nian ankora iha pilar tolu, ne'ebé maka sentradu iha ema, fó prioridade ba bem-estar militares, aprofunda unidade no kolaborasaun interajénsia sira, nune'e mós kooperasaun multinasionál, maibe mós bazeia ba faktu katak lideransa husi ita-nia Forsa Armada sira tenke transmite integridade, forsa iha karákter, aten-barani no determinasaun.
 
Tanba ne'e, importante tebes atu ofisiál sira aprende no konsentra ba valór sira ne'ebé temi ona iha nivel hotu-hotu atu nune'e bele asegura katak ofisiál sira atinji profisionalizmu ne'ebé maka Forsa Armada modernu ida hakarak.
 
Ida-ne'e presiza reorientasaun, administrasaun ne'ebé loos no hadi'a bem-estar militár, entre sira seluk. Tanba ne'e, formasaun ne'ebé la'o ho objetivu atu atinji objetivu sira-ne'e kontinua sai vital. Ita boot sira hanesan futuru líder, tenke hatudu ezemplu, tane aas integridade, dixiplina no korajen, hodi hatutan katak lideransa maka kona-ba servisu, sakrifisiu no inspira ema seluk.
 
Panorama seguransa no defeza nian iha ita-nia rejiaun evolui maka'as, nune'e presiza inovasaun, teknolojia no hadi'a abilidade sira. Laiha servisu ka ajensia ida maka bele hasoru dezafiu sira mesak. Kolaborasaun entre servisu no ajénsia sira esensiál. Hametin parseria sira ho instituisaun sira ho misaun ne'ebé partilhada, hanesan iha Sistema Integradu Seguransa Nasionál, mós krusiál ba susesu.
 
Molok atu hakotu ha'u-nia intervensaun, saudasaun espesiál ida ba diresaun IDN nian ba sira-nia esforsu inkansável hodi halo Institutu ida-ne'e sai sentru ba pensamentu estratéjiku. Dalan ida ne'ebé naruk no todan dezde nia kriasaun iha 2010, maibé ita boot sira prova ona exelénsia husi Institutu ida-ne'e ne'ebé, aleinde fornese oportunidade sira ba ensinu no peskiza, estabelese beibeik ponte sira no parseria estratéjiku sira ho universidade estranjeiru sira seluk.
 
IDN efetivamente hatene ona oinsá atu adapta ba projetu ne'ebé ita hakarak ba ita-nia rain no la'o liután ho inovasaun, profisionalizmu no kualidade, ne'ebé signifika katak Institutu ne'e iha vizaun no misaun ne'ebé klaru atu sai Institutu Superiór Defeza Nasionál ba ita-nia nasaun. Ba dirijente sira husi estrutura IDN no korpu dosénsia, kontinua ho dezempeñu ne'ebé di'ak atu nune'e Institutu ne'e hetan rekoñesimentu no akreditasaun hodi hakat ba nivel tuir mai, hanesan prevee ona iha Diretiva Ministeriál ba Planeamentu Defeza Militár (DMPDM).
 
Graduadu sira iha ne'e sei hala'o knaar lideransa nian, ho énfaze espesial iha funsionamentu ba Sistema Autoridade Marítima Nasionál nian - kolokasaun Kapitaun Portu nian iha Dili no nia adjuntu iha Tibar. Neineik maibé ho serteza, ita serbisu atu asegura Autoridade Estadu nian iha áreas juridisaun nasionál nu'udar nasaun independente no soberanu ida.
Dala ida tan, parabéns ba ita boot sira hotu! Ha'u hein kontribuisaun sira ne'ebé ita-boot sira ida-idak sei halo bainhira fila ba komponente no unidade sira.
Obrigado barak ba ita boot sira hotu nia atensaun!
 
Média F-FDTL

Kontaktu Ami

Ave. Nicolao Lobato, Fatuhada
Comoro, Dili, Timor-Leste

Tel: +670 78156312
Email: info@fdtl.mil.tl