NOTISIA

Serimónia Isár Bandeira Nasionál Semana Dahuluk Fulan Maiu

Kuartel Jenerál, 05 Maiu 2025

 

Instituisaun FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste hamutuk ho Ministériu Defeza realiza serimónia Isár Bandeira Nasionál semana dahuluk fulan maiu, iha Kuartel Jenerál, Fatuhada, Dili.

Iha Serimónia ne'e Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-FDTL Tenente Jenerál Falur Rate Laek, hanesan inspetór serimónia husu bá Kuartel Jenerál ho Ministériu Defeza nafatin kooperasaun servisu hamutuk.

"Primeira semana ita halo parada hasa'e bandeira hodi reforsa ita nia sentimentu patriotismu no nasionalismu, liuliu ita nia aten-brani (bravura) atu servi bá Instituisaun no ita nia rai, ita nia povu ho sentidu responsabilidade no preokupasaun no hala'o kna'ar sira nu'udar ema profisionál no ema treinadu, nafatin uza meius sira neʼebé iha no kuidadu ho uniforme no ekipamentu individuál sira bali didi'ak, bainhira ita uza karik, iha tempu no momentu ofortunu sira, ne'e para ita hatudu imagen ne'ebé di'ak bá iha forsa sira".

Inspetór mós subliña tan, kontinua alerta bá militár sira hotu importante liu, mantein ita nia esperitu prontidaun nasionál, nafatin hatudu disipliña, no bá komandante hotu-hotu iha eskalaun hotu tenki implementa dirativa sira suplementar ona ne'ebé iha unidade no Komponente tenki funsiona kadeia komando ho diak.

 

Média F-FDTL

Sessaun Solene Enserramentu no Abertura IDN ba tinan 2024/2025 E 2025/2026 nian

Diskursu Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste, Tenente Jenerál Falur Rate Laek
 
SESSÃO SOLENE DE ENCERRAMENTO E ABERTURA DO ANO LETIVO 2024/2025 E 2025/2026 DO IDN
 
Kuartel Jenerál , 20 Marsu 2025.
 
  1. Excelência Ministro da Defesa, Contra-Almirante Donaciano do Rosário Costa Gomes, Professor Doutor;
  2. Excelências Membros do Governo aqui presentes;
  3. Excelência Diretor Interino do Instituto de Defesa Nacional e sua respectiva direção e chefias;
  4. Excelências Oficiais Generais e Oficiais Superiores das F-FDTL e da PNTL;
  5. Excelências dirigentes máximos do Ministério da Defesa e dos Ministérios relevantes das instituições do Estado aqui representadas,
  6. Caros graduados da 3ª Edição do Curso Estado-Maior Conjunto e Integrado (CEMCI) e da 1ª Edição do Curso de Capitão de Porto (CCP);
  7. Caros alunos da 4ª Edição do CEMCI;
  8. Distintos Convidados;
  9. Minhas senhoras e meus senhores.
 
Bom dia!
 
Ohin hanesan loron orgullu no signifikadu boot ba PNTL, F-FDTL no funsionáriu públiku sivil sira hotu ne'ebé frekuenta kursu iha IDN, tanba konklui ona Edisaun ba da-tolu Kursu Estadu Maior Konjuntu no Integradu, nune e mos Edisaun dahuluk ba Kursu Kapitaun Portu. Ha'u nia felisitasaun no parabéns ba ita boot sira hotu. Iha ambiente solene serimónia enseramentu nian ne'e, ita mós halibur hamutuk hodi fó benvindu ba tinan akadémiku foun 2025-2026 Edisaun ba dala-haat Kursu Estadu Maiór Konjuntu no Integradu. Ida-ne'e la'ós de'it marku ida ne'ebé inísiu ba jornada foun aprendizajen, maibé mós tempu atu reflete kona-ba realizasaun sira iha pasadu no estabelese objetivu foun sira.
 
Iha institutu militár no defeza sira iha mundu tomak, Kursu Komandu no Estadu-Maiór reprezenta pontu aas husi kursu sira lideransa no jestaun nian. Iha sentidu ida-ne'e, tema rua ne'e sei orienta ha'u nia observasaun ohin dadeer. Lideransa ne'e arte ida, ho nune'e, bele aprende hanesan arte sira seluk. Ita bele halo análize, lideransa militár la'ós inerente; bazeia ba dezenvolvimentu karakteristika personalidade individuál по komprensaun no aplikasaun prinsipiu no tékniku lideransa ne'ebé sólidu.
 
Arte lideransa militár nian bele aprende, dezenvolve, no pratika ho grau oioin husi ema ne'ebé iha motivasaun loloos ne'ebé iha abilidade mental, fiziku no integridade morál. Dezenvolvimentu arte ida-ne'e maka prosesu ida ne'ebé kontinua.
 
Objetivu ikus husi lideransa militár maka realizasaun susesu husi misaun. Lideransa loloos permite kumpre misaun ho gastu minimu rekursu no tempu ho armonia másimu entre objetivu sira grupu ka unidade nian, nesesidade no objetivu individuál sira. Nune'e, dezenvolvimentu no manutensaun ba organizasaun ida neʼebé efetivu, profisionál, dixiplinadu ho morál aas no espritu mak fundamental ba objetivu ida-ne'e.
 
Iha kontestu F-FDTL nian, partikularmente iha faze prosesu konstrusaun Estadu-Nasaun, tranzisaun lideransa nian iha modernizasaun estrutura Komandu ne'e fundamentál ba konkretizasaun objetivu sira Seguransa no Defeza Timor-Leste nian, proporsiona orientasaun klara ba kondusaun asuntu sira ita-nia Forsa Armada nian.
 
Hanesan ita boot sira hotu hatene, ha'u-nia konseitu lideransa ba F-FDTL mak atu kria Forsas Armadas ne'ebé profisionál, foka ba rekursus umanus, ne'ebé iha kapasidade atu kumpre sira-nia responsabilidade konstitusionál iha ambiente konjuntu no kolaborativu, nune'e mós moderniza ninia estrutura, meius no infraestrutura militares.
 
Enkuantu prinsipiu sira husi ha'u nia konseitu lideransa nian ankora iha pilar tolu, ne'ebé maka sentradu iha ema, fó prioridade ba bem-estar militares, aprofunda unidade no kolaborasaun interajénsia sira, nune'e mós kooperasaun multinasionál, maibe mós bazeia ba faktu katak lideransa husi ita-nia Forsa Armada sira tenke transmite integridade, forsa iha karákter, aten-barani no determinasaun.
 
Tanba ne'e, importante tebes atu ofisiál sira aprende no konsentra ba valór sira ne'ebé temi ona iha nivel hotu-hotu atu nune'e bele asegura katak ofisiál sira atinji profisionalizmu ne'ebé maka Forsa Armada modernu ida hakarak.
 
Ida-ne'e presiza reorientasaun, administrasaun ne'ebé loos no hadi'a bem-estar militár, entre sira seluk. Tanba ne'e, formasaun ne'ebé la'o ho objetivu atu atinji objetivu sira-ne'e kontinua sai vital. Ita boot sira hanesan futuru líder, tenke hatudu ezemplu, tane aas integridade, dixiplina no korajen, hodi hatutan katak lideransa maka kona-ba servisu, sakrifisiu no inspira ema seluk.
 
Panorama seguransa no defeza nian iha ita-nia rejiaun evolui maka'as, nune'e presiza inovasaun, teknolojia no hadi'a abilidade sira. Laiha servisu ka ajensia ida maka bele hasoru dezafiu sira mesak. Kolaborasaun entre servisu no ajénsia sira esensiál. Hametin parseria sira ho instituisaun sira ho misaun ne'ebé partilhada, hanesan iha Sistema Integradu Seguransa Nasionál, mós krusiál ba susesu.
 
Molok atu hakotu ha'u-nia intervensaun, saudasaun espesiál ida ba diresaun IDN nian ba sira-nia esforsu inkansável hodi halo Institutu ida-ne'e sai sentru ba pensamentu estratéjiku. Dalan ida ne'ebé naruk no todan dezde nia kriasaun iha 2010, maibé ita boot sira prova ona exelénsia husi Institutu ida-ne'e ne'ebé, aleinde fornese oportunidade sira ba ensinu no peskiza, estabelese beibeik ponte sira no parseria estratéjiku sira ho universidade estranjeiru sira seluk.
 
IDN efetivamente hatene ona oinsá atu adapta ba projetu ne'ebé ita hakarak ba ita-nia rain no la'o liután ho inovasaun, profisionalizmu no kualidade, ne'ebé signifika katak Institutu ne'e iha vizaun no misaun ne'ebé klaru atu sai Institutu Superiór Defeza Nasionál ba ita-nia nasaun. Ba dirijente sira husi estrutura IDN no korpu dosénsia, kontinua ho dezempeñu ne'ebé di'ak atu nune'e Institutu ne'e hetan rekoñesimentu no akreditasaun hodi hakat ba nivel tuir mai, hanesan prevee ona iha Diretiva Ministeriál ba Planeamentu Defeza Militár (DMPDM).
 
Graduadu sira iha ne'e sei hala'o knaar lideransa nian, ho énfaze espesial iha funsionamentu ba Sistema Autoridade Marítima Nasionál nian - kolokasaun Kapitaun Portu nian iha Dili no nia adjuntu iha Tibar. Neineik maibé ho serteza, ita serbisu atu asegura Autoridade Estadu nian iha áreas juridisaun nasionál nu'udar nasaun independente no soberanu ida.
Dala ida tan, parabéns ba ita boot sira hotu! Ha'u hein kontribuisaun sira ne'ebé ita-boot sira ida-idak sei halo bainhira fila ba komponente no unidade sira.
Obrigado barak ba ita boot sira hotu nia atensaun!
 
Média F-FDTL

Sua Exelensia Jenerál Reformadu Lere Anan Timur Fahe Esperiénsia Bá Militár Nain 20 Iha Eiros Entrepreneur Institute

 
Dili, 27 Fevereiru 2025
 
Jenerál Reformadu Sua Exelensia Lere Anan Timur, hato’o palestra kona-bá lideransa bá Militares hamutuk nain 20 hafoin enfrenta Formasaun Lideransa durante loron sanulu.
Sua Exelensia Jenerál reformadu iha nia palestra hatete, nia prezensa hodi fahe nia esperiénsia relasiona ho lideransa tanba durante loron sanulu nia laran militares hirak ne’e aprende ona kona-bá saida mak lideransa ne’ebé fasilita husi formdór sira no militares hirak ne’e sai ona lider hahú husi família.
“Ha’u mai atu hato’o oituan kona-bá saida mak lideransa, loron sanulu nia laran ne’e imi aprende buat barak ona kona-bá saida mak lideransa, kuandu imi rona lideransa ne’e imi hanoin kedas afinál esplikasaun lideransa iha loron sanulu nia laran imi senti katak, ha’u la tula deviza ida ne’e mós ha’u lider tiha ona.
Ita hothotu lider, lider signifika katak ita iha oin, ita responsavél, ha’u dehan imi lider tanba imi iha ne’e barak mak kaben na’in iha uma imi nia oan imi nia alin iha imi nia la’in ita lider ona la’ós ita hanoin tula deviza mak lider ne’e laiha, ita lider ona mais diferenti iha Instituisoens no organizasoen la hanesan ita ko’alia kona-bá lideransa Militár ne’e nia deferensa ne’e iha linguazen ida Militár ida polítika, lideransa Militár ita koloka iha tempu iha fatin hanesan mós polítika ida ne’e mak bolu dehan fleksibilidade”
Entretantu iha parte lorokraik membru hirak ne'e simu kedas sertifikadu iha Salaun auditoria Kuartel Jenerál F-FDTL, Fatuhada,Dili.
 
MÉDIA F-FDTL

Tenente Jenerál Falur Rate Laek Partisipa iha aniversáriu Nasionál Japaun ba Dala-65

Dili, Embaixada Japaun, 27 Fevereiru 2025
 
Xefi Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste, Tenente Jenerál Falur Rate Laek partisipa iha selebrasaun aniversáriu Sua Majestade Imperadór Japaun nian ba dala-65, ne'ebé monu iha loron 23 fulan Fevereiru ne'ebé hala'o iha Embaixada Japaun nian iha Timor-Leste.
Partisipa selebrasaun anivesáriu Tenente Jenerál Falur Rate Laek, Presidenti Republika Dr. José Ramos-Horta, Eix Titulares, Embaixadór Japaun iha TL, Tetsuya KIMURA inklui Membru Governu.
 
Média F-FDTL

Tenente Jenerál “Falur Rate Laek” Partisipa Iha Inaugurasaun Rezidénsia Embaixada Repúblika Angola Iha Timor

‎Dili, 05 Maiu 2025.

‎Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Domingos Raúl “FALUR RATE LAEK” partisipa iha serimónia inaugurasaun rezidénsia Embaixada Repúblika Angola, iha Praia dos Coqueiros, Díli.

‎Iha diskursu Embaixadór designadu husi Repúblika Angola iha Timor-Leste, José Andrade de Lemos hateten, inaugurasaun ida ne'e hanesan pasu importante ida ba iha Kooperasaun entre nasaun rua ne'e iha futuru, no bele servisu hamutuk no explora poténsia país rua ne'e nian.

‎Partisipa iha serimónia ne'e, Presidente Repúblika, Dr. José Ramos-Horta, Presidente Tribunal Rekursu, Vice-Primeiro-Ministro, Vise-Presidente Parlamentu, membru IX-Governu Konstituisionál no korpu diplomátiku ne'ebé designadu iha Timor-Leste.

 

Média F-FDTL

Kontaktu Ami

Ave. Nicolao Lobato, Fatuhada
Comoro, Dili, Timor-Leste

Tel: +670 78156312
Email: info@fdtl.mil.tl