NOTISIA

CEMGFA Hala'o Abertura Ba Sesaun Reflesaun Kona-Bá Prátika Família Diak No Prevensaun Violénsia Domestika

Kuartel Jenerál, 19 Dezembru 2025

 

Xefe Estadu Maiór Jenerál Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Tenente Jenerál Domingos Raúl "Falur Rate Laek" halo abertura bá Sesaun reflesaun kona-bá Prátika Família di'ak no prevensaun Violénsia domestika.

 

Diskursu:

Señora no Señor sira hotu,

Distintus Espoza sira husi Pesoal Militar nian no Kamarada sira hotu,

Bom dia no benvindu.

 

Ita halibur ohin la'os atu diskute tatika funu nian. nomós manobra operasional sira iha terrenu. Ita iha ne'e atu aborda "frente batalla nian" importante liu iha ita nia nasaun no ita nia instituisaun, mak familia. Objetivu husi sesaun reflesaun ida-ne'e klaru no nobre: atu fahe esperiensia, hametin lasu no liuliu, halakon sofrimentu violénsia domestika iha ita-nia Família Militár nia laran.

 

1. Kontestu no Dezafiu sira Ita-nia Tempu nian Ita hatene katak vida militár la'os profisaun baibain ida; ne'e missaun. Ida-ne'e ezije auzensia sira ne'ebé naruk, impoin estrese iha silensiu no obriga sakrifisiu ne'ebé dala barak monu iha sira ne'ebé hela iha uma nia kabas: feen no inan sira.

Ita la ignora realidade iha liur. Ita moris iha tempu ne'ebé susar tebes. Difikuldade ekonómika sira tuku odamatan, kustu moris nian sa'e ba bebeik, no presaun kultural sira dalaruma hasoru malu ho nesesidade sira moris modernu nian. Fator sira-ne'e, falta rekursu, ka pezu husi

tradisaun ne'ebé interpreta sala hamosu tensaun. Maibé, ha'u hakarak liman hasoru imi nia kaben.

Farda ne'ebé ita uza hanesan símbolu onra dehan: laiha susar ekonómiku, laiha "tradisaun", justifika hodi foti no protesaun nian; atu hafo'er ida-ne'e ho violénsia iha ita-nia uma laran rasik maka dezonra boot liu.

 

2. Pilar: Komunikasaun, Transparénsia, no Fiar Oinsá ita kombate inimigu silensiozu ida-ne'e ne'ebé estraga uma-kain? Ho kilat ne`ebé halo ita sai forte mak: dixiplina, valór sira, no fiar Ha'u dirije ho afetu espesiál, ba feto sira ne'ebé prezente iha ne'e. Dala e barak Ita-boot sira maka "Komandante Lojístika no Morál" familia nian.

Liña defeza dahuluk maka Komunikasaun. Komunikasaun ne'ebé la' ós hakilar, maibé diálogu. Ne'e maka hatene oinsá atu rona ema seluk nia silénsiu. Ne'e maka iha korajen atu hatete "Ha'u ladún di'ak" ka "ita presiza ajuda."

Segundu maka Transparénsia. Uma-kain ida ne'ebé laiha segredu kona- ba finansas, ansiedade, ka rutina sira maka uma-kain ida ne'ebé blindadu hasoru deskonfiansa.

No, fundamentalmente, ita labele haluha ita-nia Prinsípiu Kristaun sira. Família nu'udar instituisaun ne'ebé lulik.

Kristianiszmu hanorin ita katak domin iha pasiénsia, laran-di'ak, no labele laran-moras. Xefe loloos família nian, mane ka feto, mak ida ne'ebé serbí, ne'ebé tau matan, no ne'ebé proteje. Sira ne'ebé uza forsa fiziku hodi impoin autoridade lakon kedas sira nia autoridade morál.

 

3. Partilla hanesan Forsa

Ohin. ita sei iha priviléjiu atu rona husi feen militár sira ne'ebé liuhusi sira nia reziliénsia, hetan ona dalan ba armonia. "Prátika di'ak" sira-ne'e la'ós teoria; sira ne`e maka esperiénsia moris nian.

Ha'u enkoraja ita-boot sira atu rona ho fuan. Aprende ba malu. Haree oinsá iestaun matenek ba orsamentu família nian, pasiénsia iha momentu tensaun, no orasaun hamutuk bele hamenus konflitu sira molok sai aat liu. Solidariedade feminina ne'ebe prezente iha ne'e tenke sai rede apoiu: se ida monu, ida seluk foti. Ema ida labele terus iha silensiu mesak.

 

4. Kompromisu no Xamada ba Asaun

Ba ha'u nia maluk mane sira: imi nia forsa sukat ho kontrola-an, la'os ho agresaun. Respeitu ba ita-boot sira nia feen maka respeitu ba ita- boot sira nia farda rasik.

Ba señora sira: sai metin ka firme iha imi-nia dignidade. Komunikasaun ne'ebe di'ak maka xave, maibe nunka simu bainhira ita-boot sira nia integridade hetan violasaun.

Hein katak sesaun ida ne'e bele serve atu hafoun ita nia komitmentu ba "Laos-Violensia." Atu ita ida-idak sai husi ne'e ho misaun atu transforma ita-nia uma ba santuariu dame nian, iha-ne'ebe labarik sira boot hodi haree respeitu ba malu nu'udar linguazen uniku ne'ebe posivel.

 

5. Enseramentu Ha'u konklui hodi agradese ba ita-boot sira-nia prezensa no ita-boot sira-nia aten-barani. Hanoin katak: militar ida forte iha terrenu se dame mak nia retaguarda. No dame ida-ne'e harii loron-loron, ho domin, ho Maromak iha komandu, no ho respeitu absolutu.

Ha'u dezeja ba imi hotu sesaun serbisu no reflesaun ne'ebe di'ak. Obrigado barak.

Iha serimónia reflesaun refere hetan partisipa masimu husi ofisiais Superiores Ho sira nia esposa,Ofisiais nia esposa,sarjentos e prasas ho sira nia esposa.

 

Média F-FDTL

Nhoy Borges

CEMGFA Partisipa Iha IISS Shangri-La Dialogu 2025

‎Singapura, 31 Maiu 2025

‎Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Domingos Raúl "FALUR RATE LAEK" Partisipa iha dialogu Instituto Internasionál Estudo Estratezia (IISS) Shangri-La 2025, bá dala 22

Enkontru ne'e realija iha Nasaun Singapura iha hotel Shangri-La koalia kona-bá "ASIA Sekurity"

‎Média F-FDTL

‎ José da Silva

CEMGFA Partisipa Iha Reuniaun Estratéjiku Ho Estrutura Ezekutivu AMTL

Kuartél-Jenerál,08 Janeiru 2026

 

Xefe Estadu Maiór Jenerál FALINTIL-Forsa Defesa Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Domingos Raúl Falur Rate Laek, Partisipa iha reuniaun estratéjiku ho estrutura Ezekutivu Asosiasaun Médiku Timor-Leste bá Estabelesimentu Kooperasaun Institusionál.

 

Nota Informativa ida-ne'e ho objetivu atu esplika objetivu sira, enkuadramentu estratéjiku no estrutura reuniaun nian ne'ebé iha ona ajenda ho Estrutura Ezekutivu Asosiasaun Médiku Timor-Leste (AMTL). Enkontru ida ne'e importante tebes ba kapitál atu fortalese kapasidade operasionál no asisténsia Saude Militár F-FDTL nian, tuir imperativu modernizasaun no apoiu sosiál ba ita nia Forsas Armadas sira.

 

Parseria ho AMTL, nu'udar entidade reprezentativa ida husi klase médiku nasionál, ne'ebé oferese oportunidade ida ba kualifikasaun servisu sira ne'ebé presta ona iha Klinika Militár Metinaro no projesaun F-FDTL hamutuk ho komunidade liuhusi Kooperasaun Sivil Militár.

 

Iha enkontru refere hetan partisipa husi Xefe Estadu Maiór F-FDTL, Xefe Gabinete CEMGFA, Xefe Gabinete V-CEMGFA, Xefe Dirasaun Saúde Militár, Xefe Divisaun Operasaun, Reprezentante Divisaun Planeamentu, Reprezentante Xefe Gabinete Apoiu Sosial, Reprezentante Xefe Seksaun CIMIC.

 

Média F-FDTL

Nhoy Borges

CEMGFA Partisipa Serimónia Tomada de Posse Ba Kapitaun No  Adjuntu Portu Dili

Tibar-Portu Dili 30 Juñu 2025

(Média F-FDTL) Chefe Estado Maior General das Força Armadas (CEMGFA) Hanesan Mos Autoridade Maritìma Nasionál (AMN) Tenente General Domingos Raúl "Falur Rate Laek" hamutuk ho Ministru Defeza, Kontra-Almirante Donaciano do Rosário Costa Gomes Ph.D "Pedro Klamar Fuik" partisipa iha Serimónia Tomada de posse ba Emposado Nain rua hanesan Kapitaun Tenente Raul Vicente S. Correia Asumi Kargu nu'udar Kapitaun Portu Dili no 1° Tenente Manuel Guterres Soares Kargu nu'udar Adjuntu Kapitaun Portu Dili.

 

 

"Ho onra no satisfasaun bo’ot mak ha'u dirije ba ita-bo’ot sira hotu iha momentu signifikativu ida-ne'e ba Autoridade Marítima Nasionál no ba kontrolu ita-nia tasi iha ámbitu juridisaun nasionál. Ohin ita selebra tomada de posse ba Kapitaun Portu nian no nia Adjuntu, profisionál na' in rua ne'ebé sei sai fundamentál iha jestaun no fiskalizasaun ba ita-nia atividade marítima" Diskursu CEMGFA  iha Portu Dili Tibar Segunda-Feira, 30/06/2025 ne'e.

 

 

"Ba dirijente foun sira, Kapitaun Portu no Adjuntu, ha'u dezeja katak ita bo’ot sira hala'o kna'ar ho integridade, dedikasaun no espíritu servisu ba públiku. Ami hotu Garante iha ita-bo’ot sira atu hasoru dezafiu sira ne'ebé bele mosu no atu halo inovasaun hodi buka solusaun sira ne'ebé fó benefisiu la'ós de'it ba setór marítimu, maibé mós ba ita-nia populasaun" CEMGFA ne'e Informa.

 

 

CEMGFA ne'e haktuir tan katak  nu'udar Autoridade Marítima Nasionál (AMN), apoiu no  esforsu iha konviksaun katak, ho lideransa vizionáriu no kolaborasaun husi parte interesada sira hotu, ita sei bele alkansa patamar foun iha jestaun marítima Timor-Leste nian.

 

 

"Atribuisaun no kompeténsia sira neʼebé bo’ot no área jurizdisaun neʼebé luan impoin nesesidade ba ekipamentu, meios, kooperasaun no kolaborasaun interinstitusionál entre liña ministeriál sira hotu ne'ebé forma Sistema Autoridade Marítima Nasionál, hodi bele identifika komplementariedade no halibur sinerjia, nune'e garante defeza ita nia tasi ba bem públiku neʼebé sai ita-nia identidade no ita-nia fonte sobrevivénsia" Haktuir CEMGFA.

 

 

iha Parte seluk mos Tenente Jenerál husu atu  servisu públiku ida ne'ebé efetivu, efisiente no ho kualidade iha termu inspesaun, polisiamentu no seguransa navegasaun nian ba ema no sasán sira hotu, tuir koñesimentu no responsabilidade.

 

 

Partisipa iha Serimonia ne'e CEMGFA Tenente Jenerál Falur Rate Laek, Ministru Defeza, Kontra-Almirante Donaciano do Rosário Costa Gomes Ph.D "Pedro Klamar Fuik" Membrus Governu ne'ebé halo parte iha Sistema AMN reprezentante,Tenente Jenerál Reformadu Lere Anan Timur, Diretor Autoridade Marítima (DAM), Atual Comandante CN Komodoru Higino das Neves, Comandante CAL, Autoridade Munisipál Liquiçá, Adidus Defeza no Asesór Internasionál sira, Xefe Gabiente sira, Prezidente Institutu Públiku, Diretór Jerál sira, Diretór Nasionál, pontu fokál, liña ministeriál sira no mós Komandantes husi PNTL no F-FDTL sira.

 

Ekipa Média F-FDTL

CEMGFA Partisipa Serimónia Tomada de Posse ba Konsellu Administrativu IDN Foun

(Média F-FDTL) Chefe Estado Maior General Forsas Armadas (CEMGFA) (Sigla Português) Partisipa iha Serimónia Tomada de Posse ba Konsellu Administrativu foun, ne'ebé realiza iha Auditóriu Instituto Defesa Nacional (IDN), iha Palásiu Governo, Tersa-Feira 23/06/2025 ne'e.

iha Serimónia refere ofisialmente fo posse husi Ministru Defeza (MD), Kontra-Almirante Donaciano Costa Gomes Ph.D "Pedro Klamar Fuik", ba Konsellu Administrativu Foun hanesan Dr. Nuno Corvelo Sarmento Nu'udar Diretór Interinu IDN, Dra. Josefa dos Reis Gonçalves asumi kargu nu'udar Diretóra Jerál Jestaun no Rekursu no Kapitaun Fragata Graduadu Nicolau Sousa Guterres nu'udar Diretór Ensinu Formasaun, hodi Subtitui Konsellu Administrativu Sesante Dr. Guilherme de Jesus da Costa Soares no Kapitaun Fragata Duarte Borges Loe.

Serimonia Refere bazeia mós ba determinasaun no Vizaun estratéjika husi Ministériu Defeza atu reforsa kapasidade IDN no kontinuidade lideransa iha Institutu defeza nasionál nune'e Tomada de pose ne'e mós reflete ona kompromisu forte ba inovasaun, revitalizasaun, no fortalesimentu institusionál IDN ba tempu oin.

Nune'e mós Membru Governu Da-9 ne'e husu lideransa foun ne'ebé asumi kna'ar foun husu atu responsabiliza hodi implementa polítika edukasaun defeza, investigasaun Sientífika no promosaun kooperasaun institusional, nune'e reforsa mós papel IDN hanesan sentru estratéjiku edukasaun seguransa no defeza nian iha Timor-Leste.

Hafoin Serimónia ne'e remata Ministru Defeza, Akompaña mós husi Xefi Estadu Maior Jenerál F-FDTL entrega sertifikadu rekoñesimentu ba Diretór Interinu sesante Dr. Guilherme de Jesus da Costa Soares no mós Kapitaun Fragata Duarte Borges Loe nu'udar onra ida ba kontribuisaun sira Durante asume pozisaun iha IDN.

Iha serimónia ofisiál ne'e, marka prezensa husi Ministru Defeza, Kontra-Almirante Donaciano Costa Gomes Ph.D "Pedro Klamar Fuik", Xefi Estadu Maior Jenerál F-FDTL, Tenente-Jenerál Domingos Raúl "Falur Rate Laek" Ofisiais Superiores husi F-FDTL, Ofisiais husi PNTL, Prezidente Komisaun Funsaun Públika Dr. Agostinho Letêncio de Deus no mós asesór, jestór no funsionáriu sira hotu husi IDN, seguransa no Defeza inklui mós Funsaun Públika.

 

Ekipa Média F-FDTL

Kontaktu Ami

Ave. Nicolao Lobato, Fatuhada
Comoro, Dili, Timor-Leste

Tel: +670 78156312
Email: info@fdtl.mil.tl