NOTISIA

CEMGFA Partisipa Enkontru ho Parseiru Dezenvolvimentu Timor-Leste Iha Ministériu Finansas

Aitarak-Laran - Dili, 25 Maiu 2026

 

Xefe Estadu Maior Jenerál F-FDTL Tenente Jenerál Falur Rate Laek partisipa iha enkontru ho parseiru dezenvolvimentu Nasionál sira iha Timor-Leste iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, Ministériu Finansa Aitarak Laran - Dili.

 

Iha enkontru ho Parseiru Dezenvolvimentu sira ne'e durante loron rua hahú loron 25-26 maiu ho tema "Traçar um Horizonte Resiliente: Economia Azul, Integração da ASEAN e Acção Coordenada".

 

Iha enkontru ne'e, partisipa direta husi Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, Vice Primeiru Ministru Kordenador Asuntos Ekonómiku no Ministru Turismu i Ambiente Franscisco Kalbuady Lay, Ministru Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun Bendito Dos Santos Freitas, Ministra Finansas Dra. Santina Viegas Cardoso, Membru governu Da-9 inklui mós parseiru dezenvolvimentu Nasionál sira iha Timor-Leste.

 

Ekipa Média F-FDTL

CEMGFA Partisipa Iha IISS Shangri-La Dialogu 2025

‎Singapura, 31 Maiu 2025

‎Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Domingos Raúl "FALUR RATE LAEK" Partisipa iha dialogu Instituto Internasionál Estudo Estratezia (IISS) Shangri-La 2025, bá dala 22

Enkontru ne'e realija iha Nasaun Singapura iha hotel Shangri-La koalia kona-bá "ASIA Sekurity"

‎Média F-FDTL

‎ José da Silva

CEMGFA Partisipa Iha Reuniaun Estratéjiku Ho Estrutura Ezekutivu AMTL

Kuartél-Jenerál,08 Janeiru 2026

 

Xefe Estadu Maiór Jenerál FALINTIL-Forsa Defesa Timor-Leste (F-FDTL) Tenente Jenerál Domingos Raúl Falur Rate Laek, Partisipa iha reuniaun estratéjiku ho estrutura Ezekutivu Asosiasaun Médiku Timor-Leste bá Estabelesimentu Kooperasaun Institusionál.

 

Nota Informativa ida-ne'e ho objetivu atu esplika objetivu sira, enkuadramentu estratéjiku no estrutura reuniaun nian ne'ebé iha ona ajenda ho Estrutura Ezekutivu Asosiasaun Médiku Timor-Leste (AMTL). Enkontru ida ne'e importante tebes ba kapitál atu fortalese kapasidade operasionál no asisténsia Saude Militár F-FDTL nian, tuir imperativu modernizasaun no apoiu sosiál ba ita nia Forsas Armadas sira.

 

Parseria ho AMTL, nu'udar entidade reprezentativa ida husi klase médiku nasionál, ne'ebé oferese oportunidade ida ba kualifikasaun servisu sira ne'ebé presta ona iha Klinika Militár Metinaro no projesaun F-FDTL hamutuk ho komunidade liuhusi Kooperasaun Sivil Militár.

 

Iha enkontru refere hetan partisipa husi Xefe Estadu Maiór F-FDTL, Xefe Gabinete CEMGFA, Xefe Gabinete V-CEMGFA, Xefe Dirasaun Saúde Militár, Xefe Divisaun Operasaun, Reprezentante Divisaun Planeamentu, Reprezentante Xefe Gabinete Apoiu Sosial, Reprezentante Xefe Seksaun CIMIC.

 

Média F-FDTL

Nhoy Borges

CEMGFA Partisipa Iha Serimónia Kulturál Realiza Husi AMRT.IP Hodi Valoriza Eroi/Na No Martires Ne'ebé Lakon Vida Ba Libertasaun Pátria

Dili - AMRT.IP, 15 Maio 2026

 

Xefe Estadu Maior Jenerál F-FDTL Tenente Jenerál Falur Rate Laek partisipa iha seremónia kulturál ne'ebé organiza husi Arkivu no Muzeu Rezisténsia Timorense, Institutu Públiku (AMRT, IP), seremónia kulturál ne’e nu’udar forma rekoñesimentu ba sakrifísiu heroi no beiala sira, tanba tuir istória durante funu guerilleiru sira sempre tau esperansa ba lisan no kultura.

 

Iha intervenzaun Xefe Estadu Maiór Jenerál F-FDTL, Tenente Jenerál Falur Rate Laek, hateten seremónia kulturál ne’e sai parte importante ida mós hodi komemora loron restaurasaun independénsia 20 maiu ba dala-24 no mós fó parabéns ba inisiativa AMRT, IP ba atividade ida-ne’e.

 

Seremónia kulturál ne’e hala’o ho partisipasaun husi Xefe Estadu Maiór Jenerál F-FDTL Falur Rate Laek, Ministru Asuntu Veteranu Gil Oan Soru, Major Jenerál João Miranda Aluk Deskarates, Major Jenerál Maunana, Koronél Punu Fanu, veteranu/a eis Sekretáriu Estadu Veteranu Marito Reis, funsionáriu AMRT, IP lia-na’in sira, no konvidadu sira no hetan Partisipasaun másimu hosi veteranu no veterana sira hodi hametin valór kultura no memória istórika nasaun nian.

 

Ekipa Média F-FDTL

Boni Mendonça

CEMGFA Partisipa Loron Aniversáriu PCIC Ba Dala-12 Iha Salaun GMN Bebora

Bebora, 14 Maio 2026

 

Xefe Estadu Maior Jenerál F-FDTL Tenente Jenerál Falur Rate Laek partisipa iha loron aniversáriu Polícia Científica Investigação Criminál (PCIC-singla portugês) ba dala-12 iha salaun Multiusos GMN Bebora Dili ho tema "Fortalencendo a Justiça e a Segurança Nasional no Combate a Criminalidade Organizada e Transnacional".

 

Enkuantu, PCIC maka instituisaun estadu timor oan nian ne'ebé tau matan hosi Ministériu Justisa, dotada ho autonómia administrativa, finanseira, no patrimoniál. Kria hosi Dekretu-Lei No. 15/2014, loron 14 fulan Maiu nian, PCIC konstitui órgaun auxiliár prinsipál hosi administrasaun justisa nian iha matéria sira investigasaun kriminál nian, atua iha fiskalizasaun funsionál Ministériu Públiku nian no iha kumprimentu rigorozu ba Konstituisaun no legalidade demokrátika.

 

Portantu, PCIC nia misaun mak atu tulun autoridade judisiál sira, dezenvolve no promove asaun sira ba prevensaun, deteksaun no investigasaun krime grave, kompleksu, no organizadu iha ninia kompeténsia ka atribui ba nia husi autoridade judisiál kompetente sira, nomós atu garante sentralizasaun nasionál ba informasaun kriminál no ninia koordenasaun operasionál, no kooperasaun polísia internasionál. Instituisaun ne’e atua eskluzivamente iha defeza sosiedade nian, iha kumprimentu tomak ba legalidade demokrátika, no iha respeitu ba sidadaun sira-nia direitu.

Partisipa iha serimónia loron aniversáriu PCIC ba dala-12 ne'e hanesan Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, Presidente Tribunal Rekursu, Membru Governu, konvidadu Internasionál sira inklui mós partisipante sira husi kada Ministériu no mós instituisaun relevante sira.

 

EKIPA MÉDIA F-FDTL

Boni Mendonça

Kontaktu Ami

Ave. Nicolao Lobato, Fatuhada
Comoro, Dili, Timor-Leste

Tel: +670 78156312
Email: info@fdtl.mil.tl